Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 03:22
Vārda dienas: Gints, Uvis
Zaudētas darbavietas un nodokļi pret darba roku trūkumu
Caur Latviju plūstošā mangāna rūda, ko saņem Krievija, uzjundīja sabiedrību. Publiskajā telpā izskan aicinājumi pat pilnībā slēgt austrumu robežu, pārtraucot jebkādu kravu kustību šajā virzienā. Pretī tiek svērta skāde, ko šāds solis nodarītu pašai Latvijai. Viens no argumentiem ir zaudētas darbavietas. Vai par to tiešām būtu jāsatraucas apstākļos, kad Latvijā hroniski trūkst darbaroku un ir pastāvīgs spiediens atvērt plašākas durvis viesstrādniekiem?
Valdības gaiteņos cirkulē aplēses, ka austrumu robežas pilnīgas slēgšanas gadījumā Latvijai kopumā būtu jārēķinās ar 25 000 zaudētu darbavietu, pamatā tranzīta un loģistikas jomā, skarot arī citas saistītās nozares. Tie ir gandrīz 3% visu nodarbināto.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) šā gada martā reģistrētas kopumā 19 570 brīvas darbavietas, apmēram par četriem tūkstošiem mazāk nekā pirms gada.
Teorētiski lielākajai daļai no pēkšņi darbu zaudējušajiem 25 000 būtu iespēja aizpildīt esošās vakances. Zem jautājuma zīmes paliktu vairāk nekā 5000 cilvēku. Tomēr šāds aprēķins ir ļoti virspusējs, neņemot vērā darbinieku specializāciju, dzīvesvietu un citus būtiskus apstākļus. Turpinājumā ciešāk apskatīsim darba tirgus aktuālās tendences.
Labākās izredzes šoferiem
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā bija 9278 transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumu. Tajos darbojās ap 66 883 darbinieku. NVA skaidro, ka iestādes rīcībā nav datu, cik no šiem uzņēmumiem vai darbiniekiem varētu tikt skarti gadījumā, ja tiktu pilnībā aizvērta Latvijas austrumu robeža.
Vienlaikus NVA analītiķi atzīmē, ka transporta un loģistikas nozarē ir plaši pieejamas kravas automobiļa vadītāju vakances. Šā gada marta beigās reģistrēts 1644 šādu brīvu darbavietu. Kravas automobiļa vadītāja profesijā ir vairāk brīvo darbavietu nekā reģistrēto bezdarbnieku ar šādu iepriekšējo arodu.
Dati rāda, ka, piemēram, kravas automobiļa vadītājiem, pat paliekot bez darba, būtu lielas izredzes tikt pie jauna darba sakarā ar izteikto darbaspēka trūkumu šajā profesijā. Savukārt loģistikā darbaspēka pārpalikums ir neliels, tāpēc šajā jomā strādājošajiem ir jārēķinās ar lielāku konkurenci darba tirgū.
Kopumā transporta un loģistikas joma pašlaik ir trešā lielākā pēc pieejamo brīvo darbavietu skaita (šā gada martā reģistrētas 2781 vakance). Vēl izteiktāks darbaroku trūkums ir būvniecībā (6162 vakances) un ražošanā (3300 vakances) – liecina NVA dati.
Vairāk nekā puse no transporta un loģistikas jomas brīvajām darbavietām ir ilgstošās vakances, kas nav aizpildītas ilgāk par trim mēnešiem.
Vairākums šīs jomas darbinieku netiktu iespaidoti ilgtermiņā, secina NVA eksperti, vērtējot iespējamās austrumu robežas slēgšanas potenciālo iespaidu uz nodarbinātību. "Viņi spētu atrast darbu līdzīgās jomās, jo pieprasījums ir liels. Kā arī viņiem ir iespēja izvērtēt savas prasmes un vēlmes attiecībā pret turpmāko darbības jomu."
NVA arī atgādina, ka tā sniedz palīdzību gan savu prasmju izvērtēšanā, gan konsultē par iespējām pilnveidot prasmes, gan piedāvā iespējas pilnveidot vai apgūt darba tirgū pieprasītās prasmes, gan nepieciešamības gadījumā iespēju mainīt savu darbības jomu uz citu – darba tirgū pieprasīto.
Viena bilde Rīgā, cita – Rēzeknē
"Ja mēs skatītos tikai makro līmenī, iespējams, nepamanītu kaut kādas dziļi sociālas reģionālas problēmas," situāciju komentē ekonomists (SEB) Dainis Gašpuitis. "Bet, ja runājam par apdzīvotām vietām, īpaši Latgalē, tad tur tās prognozes par jaunām darba iespējām nav tik pozitīvas."
Eksperts pieļauj, ka Rīga un Kurzeme veiksmīgāk pārdzīvotu pēkšņu darbavietu zudumu tranzīta jomā, tomēr kopumā situācija būtu sarežģīta un pieaugtu reģionālā nevienlīdzība. Gašpuitis: "Protams, cilvēki, kas strādājuši tranzīta jomā, varētu pārorientēties, piemēram, uz būvniecību vai kādu citu jomu. Bet diemžēl mums nav pamata cerēt, ka, piemēram, Daugavpilī vai Rēzeknē varētu notikt kaut kas līdzīgs."
Ekonomists uzsver, ka Latvijā joprojām saglabājas zema darbaspēka mobilitāte: "Tas, ka Rīgā būs darbavietas, nenozīmē, ka cilvēki no Rēzeknes, zaudējot darbu, automātiski pārcelsies uz galvaspilsētu. Ir jāņem vērā, ka tāds ekonomisks pārrāvums var radīt arī grūti prognozējamas ilgtermiņa sekas sociālajā un politiskajā vidē," piebilst Gašpuitis. "Jo ir skaidrs, ka tie ir arī vēlētāji, kurus iespaidotu pēkšņi zaudēta darba iespējas. Tas var būt nozīmīgs faktors – ilgtermiņā pat varbūt lielāks nekā ekonomiskais." Ja lēmums par pilnīgu saišu saraušanu ar Krieviju būs straujš, ekonomists vērtē, ka mēs kopumā nebūsim spējīgi piesaistīt tik lielas investīcijas, lai pietiekami strauji radītu jaunas darbavietas.
Ķērušies pie pārorientācijas plāna
Gan Satiksmes, gan Ekonomikas ministrijā, skaidrojot situāciju tranzīta nozarē, uzsver pārorientāciju un jaunu iespēju meklēšanu, kas jau pašlaik notiekot.
"Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un kravu apjomu kritumu no Krievijas un Baltkrievijas, Latvijas tranzīta un loģistikas nozare aktīvi strādā un meklē jaunas iespējas, tostarp paplašinot sadarbību ar Centrālāzijas valstīm," informē SM pārstāve Baiba Gulbe. Viņa arī atzīmē Latvijas ostu pārorientāciju, attīstoties industrializācijas virzienā: "Šobrīd jau vismaz divas trešdaļas ostās nodarbināto strādā ražošanas uzņēmumos un darba vietu skaits ražojošos uzņēmumos turpina palielināties." Tādējādi ostu uzņēmumi mazinot riskus, kas saistīti ar Krievijas vai Baltkrievijas kravu apkalpošanu.
Runājot par ostu pārorientācijas gaitu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) īpaši atzīmē Liepājas un Ventspils ostu, piebilstot, ka "ar Rīgu ir mazliet sarežģītāk". "Līdz šim ir pietrūcis valsts atbalsta šo jautājumu risināšanā un dialoga ar nozari. Tagad mēs to esam aktivizējuši," piebilst Valainis. "Uzstādījums, ka Latvijā tagad ātri jāver ciet ostas un dzelzceļš un līdz ar to masveidā jāatlaiž no darba tur strādājošie, man kā ekonomikas ministram kategoriski nav pieņemams," turpina Valainis. "Kopīgi ar nozares pārstāvjiem mēs esam ķērušies pie plāna izstrādes nozares pārorientācijai."
Atkabināties ar mazākiem zaudējumiem
Ekonomikas ministrs atgādina, ka ārējā tirdzniecība un tranzīts ir Eiropas Savienības (ES) kopējās politikas jomas. "Vieniem pašiem rīkojoties šajās jomās – aizliedzot kādu preču grupu tranzītu vai vispār slēdzot robežu –, mēs varam pārkāpt ES likumus un starptautiskos līgumus un vienlaikus nonākam pretrunā ar ES Kopējo tirgus politiku, kas ir izšķiroši būtisks mūsu ekonomiskajai attīstībai." Ministrs arī piebilst, ka, Latvijai rīkojoties vienai, tas ne tikai negatīvi ietekmētu Latvijas ekonomiku, bet arī nekādi nekaitētu agresoram: "Jo preču plūsma ES ietvaros ātri atrastu citu koridoru." Valainis uzskata, ka, līdzīgi kā jautājumā par graudiem, arī citu preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegšanā pareizais ceļš ir panākt kopējus ES lēmumus.
Aplēses, kas nonākušas uz politikas veidotāju galda, liecina, ka totālu saimniecisku sakaru saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju Latvijas ekonomikai izmaksātu gandrīz 5% no IKP jeb gandrīz divus miljardus eiro. Ekonomists Gašpuitis atzīmē, ka negatīvā efekta apmērs Latvijas tautsaimniecībai ir atkarīgs no diviem būtiskākajiem faktoriem. Pirmais, cik strauji un visaptveroši mēs izlemtu šādi rīkoties. Un otrs, kāda būtu ārējā vide, īpaši tirgos, uz kuriem mēs potenciāli varētu pārorientēties.
"Diemžēl jāatzīst, ka pie mums šis jautājums ir par vēlu pacelts. Ja ņemam vērā, cik ilgi jau norisinās karš, mums būtu bijis jābūt vismaz plānam, ko mēs gribētu sasniegt, kāds mums būtu uzstādījums. Tā vietā šobrīd mēs peldam tādā vispārējā vilnī." Saimniecisko sakaru saraušanu ar agresorvalsti viņš salīdzina ar militāru atkāpšanos. "Tai ir jābūt plānveida operācijai šo saišu atšķetināšanai, lai mēs atkabinātos pēc iespējas ar mazākiem zaudējumiem. Protams, neizstaipot to visu arī kā gumiju kaut kādā bezgalībā," rezumē Gašpuitis.
***
Brīvas darba vietas transporta un loģistikas jomā uz 2024. gada 31. martu
Profesija
|
Vakanču skaits
|
Pēdējā nodarbošanās profesija reģistrētiem bezdarbniekiem
|
Kravas automobiļu vadītājs
|
1644
|
574
|
Loģistikas speciālists
|
20
|
155
|
Loģistikas darbinieks
|
2
|
81
|
Loģistikas struktūrvienības vadītājs
|
0
|
24
|
Loģistikas vadītājs
|
0
|
16
|
Loģistikas direktors
|
0
|
9
|
Loģistikas struktūrvienības vadītāja vietnieks
|
0
|
5
|
Dati: NVA
|
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003